Biogrāfija

Džeina Fonda piedzima 1937. gada 21. decembrī Ņujorkā leģendārā aktiera Henrija Fondas un pazīstamās Frānsisas Seimūras Brokavas, kura 1950. gadā nomira pašnāvībā, ģimenē.

Holivudas leģenda vēsta, ka Betei Deivisai filmēšanas laukumā filmā "Vēja meita" dažas ainas nācies filmēt, runājot ar tukšu sienu, jo viņas partnerim Henrijam Fondam vajadzēja steigšus doties uz Ņujorku, lai piedalītos pirmdzimtās meitas Džeinas piedzimšanā.

Jaunībā viņa nešķita ieinteresēta sekot slaveno vecāku pēdās. Džeina studēja Vasaras universitātē, pēc tam mācījās Eiropā, visbeidzot atgriezās ASV ar nodomu strādāt par modeli. Tomēr tikšanās ar Lī Strasbergu pārliecināja viņu apmeklēt viņa nodarbības Aktieru studijā; viņa debitēja filmā 1960. gadā filmā "On Tiptoe".

Sākot ar 1962. gadu, Džeinas Fondas karjeru bagātināja daudzas filmas, no kurām jāpiemin vismaz "Walk on the wild side".

1964. gadā viņa iepazinās ar režisoru Rodžeru Vadimu, kurš viņu iecēla filmā "Mīlestības aplis"; nākamajā gadā pāris apprecējās. 1964. gadā Džeina piedalījās vesterna komēdijā "Kaķis Ballū" (Cat Ballou) Lī Marvina personā.

Vadims viņu režisē vairākās filmās, kas viņai palīdz kļūt par seksa simbols Visnozīmīgākais no tiem, vismaz no popularitātes viedokļa, neapšaubāmi ir "Barbarella" - nepieklājīgs komikss, kas parādījās 1968. gada studentu protestu priekšvakarā un kas uzrunāja tieši jauno un atbrīvojošo izpratni par seksu.

Tomēr neliels precedents jau bija izgaismojis aktrises jaunkundzi, kad daudziem (un pirmām kārtām savam tēvam) par pārsteigumu Džeina Fonda filmā "Prieks un mīlestība" ("La Ronde"), kuru arī režisēja visur klātesošais Vadims, parādījās kaila. Kino vēsturnieki apgalvo, ka viņa būtībā bija pirmā lielā amerikāņu aktrise, kas uz ekrāna uzstājās bez plīvura.

Tomēr inteliģentā aktrise drīz vien saprot, ka seksa simbola tēls viņai ir pārāk šaurs, ka šī loma viņu ierobežo; viņa sāk sacelties pret seksuālo simbolu, kas viņai tiek piešķirts. klišejas ko viņa nēsā līdzi, lai izvairītos no viņai piestiprinātajām etiķetēm, kā arī aizvien pieaugošā politiskā aktīvisma dēļ, kurā viņa arvien vairāk iesaistās.

Sākot ar 70. gadiem, Džeina Fonda aktīvi iesaistījās politiskajā dzīvē, galvenokārt protestējot pret Vjetnamas karu.

Viņas vizīte Hanojā un Ziemeļvjetnamai labvēlīgā propaganda izpelnījās viņai iesauku "Hanojas Džeina", bet arī daudziem radīja nepatiku. Tikai vēlāk, pēc daudziem gadiem, viņa pārskatīja savas politiskās nostājas ar atjaunotu kritisku izjūtu.

Pa to laiku viņas aktrises karjera sasniedza ievērojamas virsotnes: pēc filmas "Basām kājām parkā" (1967) viņa 1969. gadā ieguva pirmo no septiņām Oskara nominācijām par Sidnija Polaka filmu "Vai ne tā jūs nogalināt zirgus?"; 1971. gadā viņa saņēma Oskaru par prostitūtas Brī Danielas lomu filmā "Izsaukuma meitene inspektoram Klute". Otrā statuete tika piešķirta 1978. gadā par HalaEšbijs.

Pēc laulības beigām ar Vadimu Džeina Fonda 1973. gadā apprecējās ar Tomu Heidenu, politiķi ar pacifistisku pagātni. Tajā pašā desmitgadē viņa piedalījās Godāra filmās "Krekinga meistars, viss notiek", Džordža Cukora "Laimes dārzs", Freda Zinnemana filmā "Džūlija" (par šo filmu viņa 1977. gadā saņēma Zelta globusu kā labākā aktrise un tika nominēta"Oskara" balvai), Herberta Rosa režisētajam filmam "Kalifornijas svīta" un filmai "Ķīnas sindroms".

Astoņdesmitajos gados Džeina Fonda sāka retināt savas uzstāšanās uz lielā ekrāna, pat līdz pat pilnīgai to atcelšanai, un viņa arvien vairāk pievērsās aerobikas vingrošanas video filmēšanai, faktiski izveidojot otru un ļoti veiksmīgu karjeru šajā jomā.

Kino jomā desmitgadi aizsāk 1981. gada filma "Uz Zelta ezera" - pirmā un vienīgā reize, kad Džeina filmējas kopā ar savu tēvu - un noslēdz filmas "Mīlas vēstules" (1990, režisors Martins Rits).

1991. gadā Džeina Fonda trešo reizi apprecējās ar magnātu Tedu Tērneru (Ted Turner), un 2000. gada sākumā šī laulība tika oficiāli noslēgta.

2001. gada martā viņš nolēma ziedot 12,5 miljonus ASV dolāru Hārvarda universitātes Izglītības skolai, lai izveidotu "Izglītības studiju centru". Viņš to pamatoja ar to, ka pašreizējā kultūra zēniem un meitenēm sniedz izkropļotu priekšstatu par to, kas viņiem jāmācās, lai kļūtu par vīriešiem un sievietēm.

Pēc tam Džeina Fonda atgriezās uz lielā ekrāna ar smieklīgo filmu "Tas tantes briesmonis" (2005), kurā viņa filmējās kopā ar skaisto Dženiferu Lopesu.