Debras Vingeres biogrāfija

 Debras Vingeres biogrāfija

Glenn Norton

Biogrāfija - Ārpus ekrāna

Debra Vingere dzimusi 1955. gada 16. maijā Klīvlendā (Ohaio, ASV).

Dzimusi 1955. gada 17. maijā Klīvlendas pilsētā Ohaio štatā (ASV), Debra Vingere kopā ar ģimeni emigrēja uz saulaināko Kaliforniju, kad viņai bija tikai seši gadi. Tajā laikā Klīvlendā bija augsts noziedzības līmenis, tāpēc Vingeri nolēma meklēt laimi citur. Kā meitene Debra mācījās vidusskolā, bet pēc skolas beigšanas uz vairākiem gadiem pārcēlās uz Izraēlu, kursaskaņā ar likumu ir arī aicināts pildīt militāro dienestu (trīs gadu garumā!).

Atgriezusies Amerikas Savienotajās Valstīs, viņa mācījās drāmas skolā un, lai debitētu kā kinoaktrise, piekrita kaskadieres karjerai, aizvietojot citas atzītas aktrises bīstamākajās ainās. Un tieši kā kaskadiere Debra gandrīz gāja bojā smagā negadījumā filmēšanas laukumā. Pagāja vairāki mēneši, un, atveseļojusies no kaskadiera, Debra bija spiesta paņemt pauzi.Beidzot viņa nokļuva televīzijā, kur piedalījās vairākos šovos. Viņa piedalījās arī nelielās lomās vairākos seriālos, no kuriem daudzi diemžēl Itālijā netika izplatīti, tomēr daži viņu atceras "Brīnumsievas" lomā līdzās "Brīnumsievietei" (tāda paša nosaukuma seriālā).

Ar spēcīgu temperamentu un raksturu viņš atstāja aiz muguras sliktos laikus, ko izraisīja traumas, un 1977. gadā beidzot debitēja savā pirmajā filmā (arī Itālijā tā arī netika izdota) "Slumber Party 57".

1978. gadā viņš kļuva pamanāms nelielā lomā muzikālajā filmā, kas apceļoja visu pasauli, "Paldies Dievam, ka ir piektdiena" režisora Roberta Klana režijā, un to padarīja slavenības, piemēram, Džefs Goldblūms, slavenā mūzikas grupa "The Commodores" un toreizējā disko mūzikas karaliene Donna Summer (par dziesmām, kas skanēja filmas skaņu celiņā, viņa saņēma arī "Oskaru").

1979. gadā Debra Vingere filmējās režisora Viljarda Hjūka filmā "Skūpsti no Parīzes" ("Kisses from Paris"), bet nākamajā, 1980. gadā viņa apprecējās ar aktieri Timotiju Hutonu. Laulības laikā viņiem piedzima meitiņa, kurai viņi deva vārdu Noa. Tajā pašā gadā viņa spēlēja galveno sieviešu lomu Džona Travoltas režisora Džeimsa Bridžsa kinodrāmā "Pilsētas kovbojs" ("Urban Cowboy"), bet 1981. gadā viņa filmējās filmāRičards Gīrs Teilora Hekforda režisētajā drāmā "Virsnieks un džentlmenis" (An Officer and a Gentleman), par kuru viņš saņēma savu pirmo "Oskara" nomināciju kā labākais aktieris galvenajā lomā.

Skatīt arī: Rūdolfa Nurejeva biogrāfija

1982. gadā viņa atkal filmējās kopā ar Džeku Nikolsonu un Šērliju Makleinu aizkustinošajā filmā "Vēlme pēc maiguma" (režisors Džeimss L. Brūkss), par ko saņēma otro Oskara nomināciju kā labākā aktrise galvenajā lomā.

Skatīt arī: Borisa Jeļcina biogrāfija

Jau kļuvusi par lielisku aktrisi, viņa ir nospēlējusi arī citas ļoti labas lomas, piemēram, pilnmetrāžas filmā "Bīstami kopā" (blakus Robertam Redfordam), delikātajā "Tas notika paradīzē" vai sērīgajā "Melnā atraitne", blakus tādai ikonai kā Terēza Rasella.

Ņemot vērā kases aparāta panākumus, kad viņas vārds parādās uz ekrāna, Debru Vingeri pārpludina pieprasījumi. Turpmākajos gados viņu redzam daudzu titulu centrā: "Izdotie", "Pamestie", "Brīnumainā pārdošana", "Bīstama sieviete", "Ceļojums uz Angliju" (trešā Oskara nominācija) ar Entoniju Hopkinsu un "Aizmirst Parīzi", kura režisore viņa arī ir.

Tomēr pēc šīs iespaidīgās lielisko filmu sērijas Debra Vingere visus pārsteidza, pametot kino tikai četrdesmit gadu vecumā.

1996. gadā viņa izšķīrās no Timotija Hutona un apprecējās vēlreiz ar aktieri un režisoru Hārliju Hovardu, no kura viņai piedzima vēl divi bērni. 2001. gada Lokarno kinofestivālā aktrise, kas ir ļoti noslēgta un ne īpaši mīl sabiedrisko dzīvi, atkal parādījās kā tiesnese, sniedzot interviju par viltus apzeltīto Holivudas pasauli un tās korumpēto zvaigžņu sistēmu.

Arī saskaņā ar viņas izteikumiem šķiet, ka vide arī pārgājusi, cenšoties viņu profesionāli likvidēt. Nogurusi no šādas attieksmes, Vingere "uz laiku" pārstājusi būt aktrise, piebilstot, ka darba piedāvājumus noraidījusi arī tāpēc, ka trūcis labu scenāriju.

Viņa kautrīgi pievērsās arī producentes darbam: līdztekus 14 gadus vecā dēla īsfilmai viņa producēja arī sava vīra Arlisa Hovarda pirmo filmu "Big Bad Love" (2001), kas tika uzņemta pēc Lerija Brauna (Larry Brown) stāsta motīviem.

2003. gadā viņš filmējās epizodiskā lomā Maikla Tolina režisētajā sporta drāmā "Radio", bet nākamajā gadā viņš filmējās vēl vienā epizodiskā lomā Maikla Kensija režisētajā drāmā "Eulogy".

2005. gadā filmējusies TV filmā "Dawn Anna" un kā aktrise TV filmā "Sometimes in April". Trīs gadus vēlāk, 2008. gadā, filmējusies epizodiskā lomā (Abijas lomā) režisora Džonatana Demmes drāmas filmā "Rachel Getting Married". 2010. gadā filmējusies seriāla "Law & amp; Order" epizodē.

Glenn Norton

Glens Nortons ir pieredzējis rakstnieks un kaislīgs visu, kas saistīts ar biogrāfiju, slavenībām, mākslu, kino, ekonomiku, literatūru, modi, mūziku, politiku, reliģiju, zinātni, sportu, vēsturi, televīziju, slaveniem cilvēkiem, mītiem un zvaigznēm, pazinējs. . Ar eklektisku interešu loku un neremdināmu zinātkāri Glens uzsāka savu rakstīšanas ceļojumu, lai dalītos savās zināšanās un atziņās ar plašu auditoriju.Studējis žurnālistiku un komunikāciju, Glens attīstīja dedzīgu skatienu uz detaļām un spēja valdzinoši stāstīt stāstus. Viņa rakstīšanas stils ir pazīstams ar informatīvo, bet saistošo toni, bez piepūles atdzīvinot ietekmīgu personību dzīvi un iedziļinoties dažādu intriģējošu tēmu dziļumos. Ar saviem labi izpētītajiem rakstiem Glens cenšas izklaidēt, izglītot un iedvesmot lasītājus izpētīt bagātīgo cilvēku sasniegumu un kultūras parādību gobelēnu.Kā pašpasludinātam kinofilam un literatūras entuziastam Glenam piemīt neticami spēja analizēt un kontekstualizēt mākslas ietekmi uz sabiedrību. Viņš pēta mijiedarbību starp radošumu, politiku un sabiedrības normām, atšifrējot, kā šie elementi veido mūsu kolektīvo apziņu. Viņa kritiskā filmu, grāmatu un citu māksliniecisko izpausmju analīze piedāvā lasītājiem jaunu skatījumu un aicina dziļāk aizdomāties par mākslas pasauli.Glena valdzinošais raksts sniedzas tālāk parkultūras un aktualitātes. Ar lielu interesi par ekonomiku Glens iedziļinās finanšu sistēmu iekšējā darbībā un sociāli ekonomiskajās tendencēs. Viņa raksti sarežģītus jēdzienus sadala viegli uztveramās daļās, ļaujot lasītājiem atšifrēt spēkus, kas veido mūsu globālo ekonomiku.Tā kā Glena ir ļoti vēlme pēc zināšanām, viņa dažādās kompetences jomas padara viņa emuāru par vienu pieturas galamērķi ikvienam, kas vēlas iegūt visaptverošu ieskatu neskaitāmās tēmās. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par ikonisku slavenību dzīves izpēti, seno mītu noslēpumu atklāšanu vai zinātnes ietekmes uz mūsu ikdienas dzīvi izšķiršanu, Glens Nortons ir jūsu iecienītākais rakstnieks, kurš vedīs jūs cauri milzīgajai cilvēces vēstures, kultūras un sasniegumu ainavai. .