Biogrāfija

• Pirmie skaņu celiņi
• Sešdesmitie gadi
• 70. gadi
• 80. gadi
• 90. gadi
• 2000. gadi
• 2010. gads

Džons Tauners Viljamss dzimis 1932. gada 8. februārī Ņujorkā, džeza trompetista un perkusionista Džonija dēls, kurš bija viens no Raimonda Skota kvinteta dibinātājiem. Mūziku viņš sāka mācīties septiņu gadu vecumā, un drīz pēc tam papildus klavierēm apguva arī klarnetes, trompetes un trombona spēli.

Izrādot ievērojamu talantu, viņš komponēja skaņdarbus skolu orķestriem un militārā dienesta laikā - valsts gaisa spēkiem.

Pēc atbrīvošanas no amata viņš nolēma mācīties Džuljarda Mūzikas skolā, kur viņu mācīja Rosina Lhevinne; pēc tam viņš pārcēlās uz Holivudu, kur turpināja mūzikas studijas pie Mario Kastelnuovo-Tedesko un Artūra Olafa Andersona.

Pirmie skaņu celiņi

Kopš 20. gadsimta 50. gadiem viņš ir bijis autors skaņu celiņi televīzijā: 1952. gadā - seriāls "Today", nākamajā gadā - "General Electric Theatre"; 1957. gadā viņš strādāja pie seriāliem "Playhouse 90", "Tales of Wells Fargo", "My Gun Is Quick", "Wagon Train" un "Bachelor Father", kā arī pie "M Squad".

Sešdesmitie gadi

Sākot ar 1960. gadiem, viņš pievērsās arī kino - filmās "I Passed for White" un "Because They're Young". 1960. gadā viņš strādāja pie televīzijas seriāla "Checkmate", bet nākamajā gadā piedalījās filmās "The Secret Ways" un "Kraft Mystery Theatre", kas tika uzņemtas kā Džonijs Viljamss .

Pēc "Alcoa Premiere" viņš komponēja mūziku filmai "Bachelor Flat" un seriāliem "The Virginian", "The Wide Country" un "Empire".

70. gadi

Septiņdesmitajos gados viņš strādāja pie mūzikas seriālam "NBC Nightly News", savukārt kino jomā viņš piedalījās filmās "A Woman's Story", "Jane Eyre in Rochester Castle", "Fiddler on the Roof" (par ko iegūst "Oskara" balvu ) un "The Cowboys". 1972. gadā, pēc tam, kad viņš bija montējis skaņu celiņu filmai "The Screaming Woman", viņš strādāja pie filmām "Images", "The Poseidon Adventure" un "A Husband for Tillie", bet nākamajā gadā pienāca kārta filmām "The Long Goodbye", "A Big $50 Love", "The Paper Chase" un "The Man Who Loved Dancing Cat".

1974. un 1975. gada mijā viņš strādāja pie filmām "Conrack", "Sugarland Express", "Earthquake", "The Towering Inferno", "Murder on the Eiger" un "Jaws", pateicoties kurām 1976. gadā viņš ieguva "Oskaru" un "Grammy" balvu kā "Labākais oriģinālās mūzikas albums, kas sarakstīts kinofilmai". 1977. gadā viņš atkal saņēma "Oskaru" par "Zvaigžņu kariem".

80. gadi

Astoņdesmitie gadi sākās ar vēl vienu milzīgu panākumu un jaunu "Oskaru" par filmu "E.T. The Extraterrestrial" (1982). 1984. gadā viņš tika uzaicināts strādāt pie skaņu celiņa XXIII vasaras olimpiskajām spēlēm, kas notika Losandželosā ("Olympic Fanfare and Theme").

1988. gadā Džons Viljamss atkal ir iesaistīta olimpisko spēļu organizēšanā, taču šoreiz tās ir ziemas olimpiskās spēles, kas notiek Kalgari (Kanāda).

90. gadi

No 1989. līdz 1992. gadam viņš saņēma vairākas "Oskara" nominācijas, bet nekad nav saņēmis balvu: 1989. gadā par skaņu celiņu filmai "Accidental Tourist", 1990. gadā par skaņu celiņiem filmām "Indiana Džonss un pēdējais krusta karš" un "Dzimis 4. jūlijā", 1991. gadā par skaņu celiņu un dziesmu filmai "Mama pazaudēja lidmašīnu", 1992. gadā par dziesmu filmai "Hook" un par skaņu celiņu filmai "JFK - Alieta joprojām ir atvērta".

1994. gadā viņš saņēma "Oskaru" par labākais skaņu celiņš pateicoties filmai "Šindlera saraksts". 1996. gadā viņš tika nominēts Oskara balvai par labāko dziesmu (filmai "Sabrina"), par labāko mūzikla vai komēdijas partitūru (arī filmai "Sabrina") un par labāko dramatisko partitūru (filmai "Varas intrigas").

Tajā pašā gadā viņš komponēja "Summon the Heroes" Atlantas olimpiskajām spēlēm, bet divus gadus vēlāk pārstrādāja "Vijoļkoncertu", kas dienas gaismu bija ieraudzījis 1976. gadā. Tajā pašā gadā viņš tika nominēts "Oskaram" kā labākais dramatiskās filmas skaņdarbs par "Amistadu"; nominācijas sekoja 1999. gadā (par "Saving Private Ryan"), 2000. gadā (par "Angela's Ashes") un 2001. gadā.(kopā ar "Patriotu").

2000. gadi

2002. gadā, atzīmējot filmas "E.T. The Extraterrestrial" 20. gadadienu, viņš diriģēja orķestri atjaunotās un restaurētās filmas seansā, atskaņojot visu skaņu celiņu sinhroni ar ainām.

Tajā pašā gadā viņš uzrakstīja mūziku "Call of the Champions" ziemas olimpiskajām spēlēm Soltleiksitijā un tika nominēts Oskaram par labāko mūziku filmām "Harijs Poters un filozofu akmens" un "Mākslīgais intelekts".

Viņš tika nominēts arī 2003. gadā (par filmas "Mēģini mani noķert" skaņu celiņu), 2005. gadā (par filmu "Harijs Poters un Azkabānas gūsteknis") un 2006. gadā (par filmām "Minhene" un "Geišas memuāri"), bet ne reizi nav uzvarējis.

2010. gads

2012. gadā viņš tika nominēts Oskaram par labāko skaņu celiņu divām filmām: "Tintina piedzīvojumi - Vienradža noslēpums" un "Kara zirgs". Kopš šī brīža viņš kļuva par dzīvo cilvēku ar visvairāk Oskara nominācijām - četrdesmit septiņām: iepriekš vairāk bija tikai Voltam Disneijam, sasniedzot piecdesmit deviņas.

Šādu pašu nomināciju viņš saņēma arī nākamajos gados: 2013. gadā par filmu "Linkolns" un 2014. gadā par filmu "Stāsts par grāmatu zagli".