Biogrāfija - No Cinecittas līdz Holivudai ar lielu pieredzi

Režisors, scenārists un producents Gabriele Muccino dzimis Romā 1967. gada 20. maijā.

Iestājies Romas Universitātes "La Sapienza" Literatūras fakultātē, viņš pameta studijas, tiklīdz viņam pavērās iespēja pievērsties kino. Sākotnēji viņš bija brīvprātīgais asistents Pupi Avati un Marko Rizi.

1991. gadā viņš apmeklēja scenārija kursus Kinooperācijas centrā (Centro Sperimentale di Cinematografia), ko vadīja Leo Benvenuti.

No 1991. līdz 1995. gadam viņš veidoja vairākas īsfilmas un dokumentālās filmas RAI: viņa darbi tika iekļauti Džovanni Minoli programmā "Mixer". Viņš veidoja arī īsfilmas "Ultimo minuto" un īsfilmu "Io e Giulia" ar jauno aktrisi Stefāniju Ročku galvenajā lomā.

1996. gadā Muccino piedalījās itāļu producētās ziepju operas "Un posto al sole" režijā, filmējot divdesmit piecas epizodes. Tajā pašā gadā viņš režisēja seriāla "Netolerance" epizodi "Makss spēlē klavieres".

1998. gadā viņš uzņēma savu pirmo pilnmetrāžas filmu: "Ecco fatto" tika izrādīta Turīnas kinofestivālā un ieguva balvu Targa ANEC kā 1999. gada labākais režisors.

Pēc tam Veselības ministrija viņam pasūtīja veidot reklāmu kampaņai par AIDS.

2000. gadā tika uzņemta filma "Come te nessuno mai", kas tika iekļauta Venēcijas Starptautiskajā kinofestivālā un nominēta Eiropas Kinoakadēmijas balvai kā labākā filma.

Pirmā nozīmīgākā balva bija "Dāvids di Donatello" (2001) par filmas "L'ultimo bacio" režiju; filma vēlāk ieguva vēl četras statujas un Cerases festivāla balvu par labāko filmu.

Muccino talants sniedzas pāri robežām, pat aizjūras zemēm. 2002. gadā filma "L'ultimo bacio" saņēma skatītāju balvu Sandensas kinofestivālā.

ASV izdotais žurnāls "Enterteinment Weekly" to iekļāva starp desmit labākajiem 2002. gada izdevumiem.

2002. gadā Muccino atkal tika apbalvots ar Vitorio De Sikas balvu par itāļu kino.

Filma "Ricordati di me" (2003) ieguva Nastro d'Argento balvu par labāko scenāriju.

Pēc tam viņš atgriezās pie darba televīzijā: kopā ar Klaudio Bisio (Claudio Bisio) viņš parakstīja līgumu ar "Pagine Gialle" un "Buitoni", ko veidoja Djego Abatantuono (Diego Abatantuono).

Tad 2006. gadā viņam pavērās neparastā iespēja: viņu uzaicināja uz Holivudas filmu "Laimes meklējumi" ("The Pursuit of Happiness"), kurā galveno varoni un producentu atveidoja Vils Smits, un tieši viņš bija tas, kurš īpaši lūdza Muccino, jo bija redzējis un iemīļojis viņa iepriekšējās filmas.

2007. gadā Muccino sāka filmēt seriālu "Viva Laughlin!", kura izpildproducents viņš bija kopā ar Hjū Džekmenu (Hugh Jackman): seriāls stāstīs par vīrieti, kurš sapņo atvērt kūrortu netikumu Lasvegasā.

Pēc "Septiņām dvēselēm" (2008, atkal kopā ar Vilu Smitu) 2013. gada sākumā iznāca viņa trešā ASV uzņemtā filma (astotā karjerā): tās nosaukums ir "Ko es zinu par mīlestību", un aktieru sastāvs ir iespaidīgs: Džerards Batlers, Džesika Bīla, Deniss Kveids, Uma Tūrmane, Ketrina Zeta Džounsa. 2010. gadā tikmēr iznāca "Noskūpsti mani vēlreiz" - "Pēdējā skūpsta" turpinājums.

Sekoja filmas "Tēvi un meitas" (2015) ar Raselu Krou un "L'estate addosso" (2016). 2016. gadā viņš atgriezās pie itāļu filmām ar "A casa tutti bene" (2018) un "Gli anni più belli" (2020).