Biogrāfija - Atbrīvošanās no grēka

Ābels Ferara dzimis 1951. gada 19. jūlijā Ņujorkā; režisors, aktieris un scenārists, kura izcelsme, kā noprotams pēc uzvārda, ir itāliešu. Viņš dzimis Bronksas rajonā, kur viņa tēvs pelnīja iztiku kā bukmeikeris, vienmēr iedzīvojoties nepatikšanās. Par jaunā Ābela audzināšanu atbildēja viņa vectēvs, neapolitāņu imigrants.

Viņam bija tikai 15 gadi, kad viņš iepazinās ar Nikolasu St. Džonu, ar kuru nodibināja ļoti ilgu draudzību: Nikolass kļuva par viņa slavenāko filmu scenāriju autoru. Abi pusaudži izveidoja mūzikas grupu, kurā Ferara bija līderis un dziedātājs.

Viņa lielā aizraušanās ar filmu veidošanu lika 20 gadus vecajam Ferrarai uzņemt vairākas amatieru īsfilmas Super8 formātā pret Vjetnamas karu; mūsdienās labi pazīstams ir arī viņa darbs "Deviņas mitras kundzītes dzīves", pornogrāfiska filma, kas uzņemta 1977. gadā. Pēdējā filma ir parakstīta ar pseidonīmu Jimmy Boy L. Ferrara esot klāt arī kā aktieris - taču nav skaidrs, vai viņš piedalās smagajās ainās -, jo.Džimijs Lains, pseidonīms, ko viņš vēlāk izmantoja savos pirmajos nozīmīgākajos darbos.

Pirmā filma, kas ir kultūras apceres vērta, datēta ar 1979. gadu un saucas "Urbjmašīnas slepkava"; filma, kas uzņemta ar ļoti mazu budžetu, ar neprofesionāliem aktieriem, kuri bija Ferāras draugi, šausmu žanra filmā stāsta par gleznotāju, kurš kļūst traks un sāk ar urbi nogalināt bezpajumtniekus. Filma ātri guva panākumus žanra cienītāju vidū.

Ar nākamo filmu "Atriebības eņģelis" (1981) Ābels Ferara parādīja, ka spēj ātri nobriest: viņš mīkstināja savu agrīno darbu atklāto vardarbību par labu atturīgākai režijai, neizslēdzot tiešumu un griezīgumu. 100 000 dolāru tika iztērēti filmas uzņemšanai: finālā redzamais attēls, kurā par mūķeni tērpusies kurlmēma meitene tur ieroci ballītē, kurāmasku, tā kļūs par īstu simbolu un ikonu šausmu žanra cienītāju vidū.

1984. gadā viņš režisēja filmu "Bailes par Manhetenu" ar Melāniju Grifitu galvenajā lomā. 5 miljonu dolāru budžets, salīdzinot ar pirmajām divām filmām, bija milzīgs.

Pēc iepazīšanās ar seriāla "Miami Vice" producentu Maikls Manns sāka strādāt televīzijā. 1986. gadā viņš režisēja divas seriāla epizodes: "Mājokļu iebrucēji" un "Sieviete bez goda". 1986. gadā, atkal Maiklam Mannam, viņš režisēja seriāla "Noziedzības stāsts" pilotparaugu.

Viņš atgriezās uz lielā ekrāna 1987. gadā ar filmu "Ķīnas meitene" (China Girl) - brīvs Romeo un Džuljetas atveidojums, kura darbība risinājās Ņujorkas rajonā Mazā Itālija, tomēr tas neguva lielus panākumus.

Viņš pieņem pasūtījumu filmai "Ārpus visa riska" (Beyond All Risks, 1988): filma, kas balstīta uz Elmora Leonarda romānu, šķiet, ir tāds juceklis, ka režisors pilnībā ignorē montāžu.

Ar drauga Nikolasa St. Džona scenāriju rokās viņš uzņēma gangsterfilmu "Ņujorkas karalis" (1989), kurā galveno lomu atveidoja aktieris Kristofers Volkens, ar kuru režisoram sākās sadarbība. Filma guva lielus panākumus gan skatītāju, gan kritiķu vidū, un tā režisoram nodrošināja slavu un atpazīstamību Eiropā.

No 1992. līdz 1995. gadam viņš uzņēma filmas "Sliktais leitnants", "Čūskas acis" un "Atkarība" - triloģiju, kas ir Ferara filozofijas augstākā izpausme attiecībā uz grēka un grēku izpirkšanas tēmām. Līdzīgi kā Martina Skorsēzes, Ferara ļoti iemīļota autora, kino stāsta par atstumtajiem, kuri tomēr nezaudē cerību uz izpirkšanu.

1993. gadā iznāca filma "Ķermeņa nolaupītāji - iebrukuma turpinājums" ("Body Snatchers - The Invasion Continues"), Dona Zīgla klasiskās filmas "Ķermeņa nolaupītāju invāzija" ("Invasion of the Body Snatchers") pārtaisnojums. Lai gan filmu producēja Warner Bros., kinoteātros tā tika izrādīta maz; Apvienotajā Karalistē tā pat tika izdota tikai mājas video tirgū.

Filma "Brāļi" uzņemta 1996. gadā, un tajā ir vēl viens St. Džona sarakstīts scenārijs, kā arī piedalās tāda līmeņa aktieri kā jau minētais Kristofers Volkens, Kriss Penns un Benicio Del Toro. Par šo lomu Kriss Penns Venēcijas kinofestivālā saņēma balvu kā labākais aktieris.

1997. gadā viņš režisēja filmu "Blackout", kurā galveno lomu atveidoja Metjū Modīns un mazā lomā - Klaudija Šīfere.

1998. gadā pienāca kārta filmai "New Rose Hotel" ar Kristoferu Volkenu, Vilemu Dafo un Asiju Argento. 1998. gadā filma neguva panākumus kritiķu vidū, kuri pārmeta režisoram, ka viņš vairs nestrādā ar St.

Pēc trīs gadu klusuma iznāk "Mūsu Ziemassvētki" - klasisks trilleris, kas atgriež režisoru pie viņa agrīno dienu tēmām.

Pēc tam sekoja četru gadu klusums, ko daļēji izraisīja finansējuma trūkums. 2005. gadā viņš Itālijā uzņēma filmu "Marija" (Mary, 2005) ar Žuljetu Binošu un Forestu Vitakeru galvenajās lomās: filma guva labus panākumus un saņēma īpašo balvu Venēcijas kinofestivālā. 2007. gadā viņš Kannās ārpus konkursa izrādīja filmu "Go Go Tales" ar Vilemu Dafo, Metjū Modinu un Asiju Argento galvenajās lomās.