Vima Vendersa biogrāfija
Satura rādītājs
Biogrāfija - Beyond cinema
- Vims Venderss 2010. gados
Vins Venderss ir režisors, kuram mēs esam pateicīgi par dažām no pēdējās desmitgadēs Eiropā uzņemtajām interesantākajām filmām, sākot ar "Parīze, Teksasa", par kuru viņš Kannu kinofestivālā saņēma "Zelta palmas zaru", un beidzot ar "Debesīm virs Berlīnes", pie kuras scenogrāfijas strādāja Pēters Handke un par kuru viņš arī Kannu kinofestivālā saņēma balvu par labāko režiju.
Venderss dzimis 1945. gada 14. augustā Diseldorfā un bija ķirurga un vienkāršas mājsaimnieces dēls. Vēl bērnībā pārcēlis ģimeni uz Oberhauzeni, jaunais Venderss pēc pamatskolas beigšanas mēģināja sekot tēva profesionālajām pēdām, iestājoties universitātē. Tomēr studijas un karjera universitātē nebija domātas viņa tēvam, jo viņš vēl bija bērns.viņam, tas kļūst skaidrs īsā laikā.
Divdesmit gadu vecumā viņš iepazinās ar Handke, topošo veiksmīgo rakstnieku, ar kuru nodibināja darba attiecības, kas vēlāk vainagojās ar četru filmu un vairāku lugu uzņemšanu. 1966. gada beigās, būdams tikai 21 gada vecumā, Venderss devās uz Parīzi, kur viņš palika gadu, mēģinot nokārtot iestājpārbaudījumus slavenajā kinofestivālā, lai iegūtu augstāko izglītību.Atgriezies Minhenē, viņš iestājās kursos tajā pašā gadā dibinātajā Augstākajā televīzijas un kino skolā, kas bija pirmā šāda veida iestāde Vācijā.
Skatīt arī: Lilianas Cavani biogrāfijaKopš tā brīža Venderss sāka eksperimentēt ar kameru, vispirms uzsverot kadru pārspīlētu reālismu, bet pēc tam, kad viņš saprata, cik svarīgs ir skaņu celiņš, sāka plaši eksperimentēt ar kontrapunkta tehniku starp attēliem un rokmūziku - skaņu elementu, kas praktiski vienmēr ir sastopams viņa filmās.Ar tādām spēlfilmām kā "Vasara pilsētā" vai "Pirms soda sitiena", sākot ar 1973. gadu, Venderss pievērsās ceļojuma tēmai, kā rezultātā viņš uzņēma trīs tagad slavenas filmas ar nosaukumu "Ceļa triloģija". Vēlāk Venderss mēģināja nostiprināties arī Amerikas Savienotajās Valstīs, īpaši pēc amerikāņu režisoraFrānsiss Fords Fords Kopola (Francis Ford Coppola), kurš ļoti uzstāja uz viņa iesaistīšanu filmas veidošanā par detektīvu rakstnieka Dešila Hameta (Dashiell Hammett) dzīvi. Patiesībā šī sadarbība noveda pie filmas par šo tēmu uzņemšanas 79. gadā. Jebkurā gadījumā nav šaubu, ka kontinents, kurā Venderss ir visvairāk iemīļots, ir kulturālā un izsmalcinātā Eiropa, kas noteikti vairāk sasaucas ar viņa pasauli.Ne velti tieši Eiropā viņš saņēma nozīmīgākos apbalvojumus, sākot ar Zelta lauvu Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā 1982. gadā (par filmu "The State of Things") un beidzot ar jau pieminēto Zelta palmu 1984. gadā par filmu "Parīze, Teksasa".
Skatīt arī: Džuzepes Kontes biogrāfijaSavukārt stila ziņā viena no režisora pamatīpašībām ir intelektuālu meklējumu apvienošana ar vismodernākajām tirgū pieejamajām filmēšanas tehnikām. no šī viedokļa Venderss nekad nav izvairījies no jebkādas tehniskas evolūcijas. gluži pretēji, var teikt, ka viņš jau no paša sākuma ir nepārtraukti izmantojis visas iespējas, ko piedāvāredzes manipulācijas, piemēram, slavenais "Līdz pasaules galam", kas ir filmas simbols eksperimentiem augstas izšķirtspējas jomā.
Tomēr vācu režisors nekad nav izvairījies izmēģināt savus spēkus arī šķietami banālāku un pat vulgāru produktu, piemēram, reklāmas jomā. Starp tādiem angažētiem darbiem kā dokumentālās filmas un spēlfilmas (kuras viņš pats tomēr definē kā "kaut kur starp spēlfilmu un dokumentālo filmu vārda tiešā nozīmē") viņš ir uzņēma arī trīs televīzijas filmas un reklāmas pazīstamam uzņēmumam.Itālijas sadzīves tehnikai un 1998. gadā - Vācijas dzelzceļiem.
1997. gadā Losandželosā viņš uzņēma filmu "Neredzamie noziegumi" ar Andiju Makdauelu (Andie McDowell) un U2 dziedātāja Bono Vox mūziku. 1998. gadā Kubā uzņemtajā filmā ar nosaukumu "Buena Vista Social Club", ar kuru viņš atdzīvināja par leģendu uzskatīto dziedātāju Kompaja Segundo (Compay Segundo), izpaužas arī viņa mīlestība pret mūziku.
Pēc filmām "The Million Dollar Hotel" (1999, ar Melu Gibsonu un Millu Jovoviču galvenajās lomās), "The Soul of a Man - The Blues" (2002) un "The Land of Plenty" (2004) Vims Venderss 2005. gada Kannu kinofestivālā prezentēja savu jaunāko filmu "Don't Come Knocking". 21 gadu pēc "Paris Texas" Vims Venderss un scenārists Sems Šepards (filmas galvenais aktieris) šajā filmāir atkal apvienojušies.
Vims Venderss 2010. gados
2015. gadā Vims Venderss saņēma "Zelta lāci" par mūža ieguldījumu. Tajā pašā gadā uz ekrāniem iznāca viņa jaunā, ļoti gaidītā filma "Atgriešanās dzīvē" (Every Thing Will Be Fine). Nākamajos gados viņš uzņēma filmas "Skaistās Aranhuesa dienas" (Les Beaux Jours d'Aranjuez, 2016) un "Iegrimšana" (Submergence, 2017).