Biogrāfija - Intensīva pieredze

Mariangela Melato dzimusi Milānā 1941. gada 19. septembrī. 1968. gadā viņa pirmo reizi guva panākumus teātrī ar Luka Ronkoni lugu "Orlando furioso".

Viņa panākumi tika apstiprināti dažus gadus vēlāk ar Garinei un Džovanīni muzikālo komēdiju "Alleluia brava gente" (1971).

Viņš ir spēlējis sarežģītās izrādēs un tēlojis sarežģītus tēlus Eiripīda lugās "Mēdeja" (1986), "Fedra" (1987), Pirandello "Vestire gli ignudi" (1990), Šekspīra lugā "La bisbetica domata" (1992).

Savas ilgās karjeras laikā Mariangela Melato kinematogrāfā ir spējusi lieliski variēt starp dramatiskām lomām un klasiskākām, ar itāļu komēdiju saistītām lomām. Viņa ir strādājusi ar vairākiem lieliskiem režisoriem.

Starp viņa filmām ir "La classe operaia va in paradiso" (1971, režisors Elio Petri); "Todo modo" (1976, režisors Elio Petri, pēc Leonardo Sciascia tāda paša nosaukuma romāna motīviem); "Di che segno sei?" (1975, režisors Serdžio Korbuči, kopā ar Paolo Viljagio, Adriano Čelentano, Renato Pozzetto, Alberto Sordi); "Caro Michele" (1976, režisors Mario Moničelli); "Oggetti smarriti" (1979) un "Segreti segreti" (1985), režisors DžuzepeBertoluči; Franko Brusati "Dimenticare Venezia" (1979) un "Il buon soldato" (1982); Renzo Arbore "Il papà occhio" (1980); Valentino Orsini "Figlio mio, infinitamente caro" (1985); Līnas Vertmülleres "Mimì metallurgico ferito nell'onore" (1972), "Film d'amore e d'anarchia" (1973) un "Travolti da un insolito destino nell'azzurro mare d'agosto" (1974) (itāļu režisores filmas iratcerieties Marianželas Melato (Mariangela Melato) un Džankarlo Džanīni (Giancarlo Giannini) pāra bravūru); Serdžo Citti (Sergio Citti) "Casotto" (1977) un "Mortacci" (1988); Pupi Avati (Pupi Avati) "Aiutami a sognare" (1980). No starptautiskajiem iestudējumiem atceramies viņa lomu ģenerāļa Khalas lomā fantastiskajā "Flash Gordon" (1980).

Kopš 90. gadiem viņa CV ir vairākas televīzijas drāmas, tostarp "Skandāls" (1990), "Uz spēles likta dzīve" (1991), "Divdesmit gadi divreiz" (1995), "Sieviešu advokāts" (1997).

Gadu gaitā Marianželas Melato teātra darbība turpinājās ar izrādēm "Il lutto si befits Elettra" (1996); "La dame de Chez Maxim" (1998); "Fedra" (1999); "Un amore nello specchio" un "Madre Coraggio" (2002); "La Centaura" (2004); "Chi ha paura di Virginia Woolf?" (2005).

Tajā pašā periodā viņš filmējās kinofilmās "La fine è nota" (1993, režisore Cristina Comencini); "Panni sporchi" (1999, režisors Mario Monicelli); "Un uomo perbene" (1999, režisors Maurizio Zaccaro).

Divtūkstošajos gados filmējies Džuzepes Bertoluči filmās "L'amore probabilmente" (2001, režisors Džuzepe Bertoluči); "L'amore ritorna" (2004, režisors Serdžo Rubīni); "Vieni via con me" (2005, režisors Karlo Ventura). Televīzijas filmās: "Rebeka, pirmā sieviete" (2008, režisors Rikardo Milani), tāda paša nosaukuma Hičkoka filmas pārtaisījums.

Mariangela Melato 2013. gada 11. janvārī aizkuņģa dziedzera vēža dēļ nomira kādā Romas klīnikā 71 gada vecumā.